Senlatviešu Lieldienas
Latviešiem tās ir Lieldienas jeb Lieladiena, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu – diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Tās iezīmē pavasara ekvinokcijas punktu, kad Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienādā garumā. Lieldienas svinētas trīs dienas (gaŗā gadā 4 dienas).
Lieldienu svinēšanas laiks
Pēc Gregora kalendāra Lieldienas tiek svinētas no 23. marta (22. garajā gadā) līdz 25. martam vadoties pēc seno latviešu laika skaitīšanas sistēmas, kur nedēļā bija 9 dienas, piecās nedēļās jeb savaitēs, kas veidoja 8 mēnešus (ar 45 dienām), kas tika saukti par laikiem – sērsnu, pavasara, sējas/ziedu, siena/lapu, rudens/miežu, veļu un ledus laiks. Jau šis laika skaitījums jau vien parāda, kas bija tas, ko godāja mūsu senči.
Jau laikus pirms Lieldienām cilvēki redz dabā pārmaiņas, kas nes vēsti par pavasaŗa iestāšanos un Lieldienu tuvošanos: saule pakavējas ilgāk pie debesīm, gaiss kļūst siltāks, sniegs nokūst un zemē paradās pirmie asni un zaļa zāle. Pēc gaŗās ziemas visi nepacietīgi gaida Lieldienas, kas iezīmē Saules uzvaru pār tumsu un dabas atmodu.
“Nāc nākdama, Lieladiena, visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida, aiz vārtiem sasēduši.” 32288.
Ļaužu dzīvē skaļu prieku par Lieldienu tuvošanos izteic rotāšana un gavilēšana. Tā ir jaunu meitu dziedāšana klusos pavasaŗa vakaros, apdziedot dabas atmodu, puķes un jaunu ļaužu attieksmes. Gavilēšana ir īpašs dziedāšanas veids, kas savā pirmatnējā nozīmē izpauž sasaukšanos, sazināšanos, saūjināšanos.
Gatavošanās
Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apğērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana. Grezns apğērbs un rotāšanās pieder visām gadskārtas svinībām, bet dainas šo apstākli sevišķi piemin Lieldienās, jo laiks vēl ir vēss un vairums izdarību notiek ārā.
Lieldienu mielastā goda vieta ir olām un plācenim, kas abi simbolizē sauli. Dzēriens – alus, kā neiztrūkst nevienā latviešu svinību dienā. Olas Lieldienu paražās saglabājušās līdz mūsu dienām. Olu krāsošana, kas pazīstama daudzās tautās, ir iecienīta Lieldienu izdarība arī latviešiem. Dainās tomēr trūkst pārliecinošu pierādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Tikai viena daina, lietojot ğermānismu “pervēt”, apraksta šo darbību. Tās tekstā ieviesies vēl otrs ğermānisms, un ritmā samanāmā nepareizība rāda, ka daina sacerēta nesenā pagātnē.
“Pervēsim, māsiņas, raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam Lieldienas rītā.” 32293.
Meklējot Lieldienu sievišķīgā cilvēkojuma dziļāko būtību, redzam, ka vienas dainas tekstā Lieldiena nosaukta Māras meitas vārdā par Mārğietu.
“Miesmetis, mellacis, apēda gaļu;
Lieldiena, Mārğieta, tā taupa bērniem.” 32214.
Biežāk Māras meitas minētas kopā pa trim, bet vārdos nosauktas četras: Anna, Maija, Grieta un Mārğieta (Mārieta); abejādi tas saskan ar Lieldienu svinamo dienu skaitu, kas mainās no trīs uz četri. Cilvēkotās Lieldienas kā trīs vai gaŗā gadā četras māsas bieži nostādītas iepretim četriem brāļiem Ziemassvētkiem.
“Četras māsas, Lieldieniņas, četri brāļi, Ziemassvētki;
Astoņām dieniņām daram saldu alutiņu.” F 442,594.
informācija no http://www.dievturi.org/